Aija Kukule, Līga Kreicberga Dāvāja

Kad bērnībā, bērnībā Man tika pāri nodarīts, Es pasteidzos, pasteidzos Tad māti uzmeklēt tūlīt, Lai ieķertos, ieķertos, Ar rokām viņas priekšautā. Un māte man, māte man Tad pasmējusies teica tā: Piedz. Dāvāja, dāvāja, dāvāja Māriņa Meitiņai, meitiņai, meitiņai mūžiņu, Aizmirsa, aizmirsa, aizmirsa iedot vien Meitiņai, meitiņai, meitiņai laimīti. Tā gāja laiks, gāja laiks, Un nu jau mātes līdzās nav. Vien pašai man, pašai man Ar visu jā